Pēdējais ceturtdienas rīts pirms sesijas. Pusaizmigusi, nedaudz pirms septiņiem rītā, devos uz virtuvi uzsildīt katliņu ar ūdeni, lai pagatavotu dienišķajās brokastis. Stāvēju pie izlietnes, neko ļaunu nenojauzdama. Un nevilšus mans skatiens pavērās uz augšup no ūdens tecējuma manā toverī. Protams, kursabiedrs, kā ierasts pieticīgi ģērbts (šoreiz ar biksēm kājās, bet viss cits izlikts apskatei) iesoļoja visā savā godībā, nododot labrītus. Tai mirklī es paraudzījos uz sevi, cik erotisks labrīt varēja skanēt no manas puses, ja es tur stāvēju savās strīpainajās pidžambiksēs, kuras ceļos iestaipījušās kā Vasīlijam trenūzenes, un mati, kuri eksplodējuši atradās kur nu kurais, piedevām tie jau labu laiku dzīvo pilnīgi patstāvīgu dzīvi, tādēļ kad nāca tautas skaitītāji, tiem piešķīra iedzīvotāja statusu un Alžīrijas pilsonību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru