Cilvēces apcere

Iepriekš mēģināju identificēt ne tikai manu bērnības riteņa zagli, bet arī dažādo mīlētāju tipus(sk. http://wannabeapornostar.blogspot.com/2011/05/taurenisi-vedera-no-sliktas-partikas.html), cilvēku uzvedības īpatnību sadalījumu un to, kā atšķiras plīšanas un šļakstu diapazons balonam un prezervatīvam, pildītam ar ūdeni, kritienā no 3.stāva loga.

Bet šoreiz, neķeroties klāt tik plašiem un pasaulei nepieciešamiem pētījumiem, nodošos cilvēces apcerei.

Bez manas ierastās liekvārdības, ķersimies pie lietas, pirms lasiet tālāk šo cilvēku sadalījumu kastītēs, esiet tik laipni, uzziniet, kurā kastītē ietilpstiet jūs.

Tests, lai noteiktu pie kura tipa jūs piederat:

• Cilvēki ir. (Reālists)
• Cilvēki ir, bet varēja būt mazāk, toties labāki (Pesimists)
• Cilvēki ir jāmīl. (Optimists)

"Jo mēs visi esam tikai cilvēki"

Optimists

Likums, pēc kura dzīvo: vienmēr atvērto logu likums „Ja tavā priekšā ir aizvērtas durvis, kaut kur vienmēr ir dienesta ieeja”

Attieksme: Pasaulei trūkst labo lietu, šis cilvēks, pēc savas dziļākās būtības tiecas pasaulei sniegt iemeslus noticēt, ka ir tā vērts dzīvot, tiesa, ne reizi vien to idejas labāk nevajadzētu nest uz patentu biroju un klausīšanās to utopismā liek sapņot par šauteni rokās ar duci tranhilizatoriem.

Saskarsme ar cilvēkiem: Nemitīgā kustībā. Sabiedrībā jūtas nevis kā zivs ūdenī, bet gan kā vazelīns akta laikā – brīvi, bezkaunīgi un „uzkurinoši”, tā sasniedzot mērķus, kuri vienkārši gadās pa ceļam starp ballītēm un darba iesniegšanas termiņiem un klusu pasēdēšanu pie vecmammas laukos. Uzticas cilvēkiem, uzskata, ka ienaidnieki ir tikai virzītājspēks, tiesa, tie slikti spēj novērtēt cilvēkus un tikai reizumis to naivumu pārspēj vēlētāju muļķums vēlēšanu dienā.

Pesimists

Likums, pēc kura dzīvo: Džungļu likums „Ēd vai tiec apēsts, un ja nu tevi šobrīd gremo - esi negaršīgākais ko tie jel kad ir ēduši”.

Attieksme: Šie cilvēki ir vislielākie skeptiķi, viņus nevar pierunāt uz jaunām lietām, jo viņi lieliski zina, kā beidzās vecās. Ir viedoklis par visu, patiess un nesaudzīgs. Ja kādreiz gadās no šāda cilvēka dzirdēt ko labu, tas ir kompliments deviņās paaudzēs, ierāmējams (mirkli var iemūžināt fotogrāfijā, jo varbūt tas nekad neatkārtosies, it sevišķi pēc tam, kad tika nobildēts) un neaizmirstams. Bīda pasauli uz progresu, jo mūždien ir ar kaut ko neapmierināti, tā liekot pārējiem iesvīst viņu vēlmju apmierināšanai. Mīl diskutēt un snobiski dzert viskiju vai vīnu drūmās novakarēs, tiesa, tikai tāpēc, ka šņabi dzert nav brīv’.

Attiecības ar cilvēkiem: Nemēdz divreiz ar vienu un to pašu cilvēku ielaisties sarunās vai attiecībās, ja kādreiz ir pievilts, uzskata, ka ir pietiekoši daudz citu sūdu, kuros iekāpt, un nav jēgas mīdīties pa vienu un to pašu. Jauniem cilvēkiem uzticas palēnām, atšķirībā no optimistiem, kas taustās pa tumsu ļaujot sevi vadīt, šie cilvēki iedegs prožektoru un ilgi pētīs karti, kuru būs iesniedzis jaunais sadarbības vai attiecību partneris.

Reālists

Likums, pēc kura dzīvo: sabiedriskā transporta likums „ne visi var apsēsties, bet tiem, kam vajag sēdēt - agri vai vēlu sēdēs”.

Attieksme: Pragmatiska. Dzīvē redzējis pietiekoši, lai zinātu jau no pirmajiem pieciem vārdiem ar ko īsti būs runāšana. Sākotnēji cilvēkus grib iedalīt labajos un ļaunajos, bet ar gadiem saprot, ka jāstrādā būs ar visiem, tādējādi tirgojot sevi un atpērkot.

Attiecības ar cilvēkiem: Prot pateikt stingru vārdu, dažus pat svešvalodās, (tiesa, tos gan ne vienmēr sabiedrībā). Mīl cilvēkus, bet dozēti, tic, ka ir sauja labo un trīs saujas slikto, tomēr tas netraucē baudīt dzīvi kā jūrniekam, kas pēc pusgada atgriežas ostā. Cilvēki kā cilvēki, stabils darbs, sūdīga politika un mīloša sieva - katra reālista apziņā tas ir dēvējams par laimi.