Lapas

pirmdiena, oktobris 10, 2011

Kāpēc kojas ir labākā vieta pasaulē TOP 10

Liela daļa studējošo izvēlas dažādu iemeslu dēļ savu studiju laiku pavadīt tieši dienesta viesnīcās.
Mani iemesli ir pavisam vienkārši - esmu pārāk pieradusi būt mūžīgā, šo desmit lielisko lietu ielenkumā.
Un šis ieraksts ir tapis dēļ viena no iemesliem, kas šodien kārtējo reizi ar mani atgadījās. Bet, lai cik dīvaini arī nebūtu, es nespēju iedomāties savu dzīvi savādāku.

TOP 10 - KĀPĒC KOJAS IR LABĀKĀ VIETA PASAULĒ
10. Iespēja iepazīties ar neskaitāmi daudz jauniem cilvēkiem, (ik gadu tie nāk klāt un periodiski atbirst nost), bet kopsumma nemainās, tādējādi tiek dibināti kontakti (tautas valodā runājot - dzerts), kas reizumis izvēršas ilgstošā sadarbībā.
9. Tu nekad neesi viens. Pat trijos naktī atradīsies vismaz vēl viens bezmiega vai kontroldarbu (nedod Jezup, sesijas) mocītais.
8. Kopības sajūta. Pat tualetē nevar pačurāt nedzirdot otra cilvēka komentārus vai satrauktu rosīšanos.
7. Virtuves ir visuma centrs, puiši svilina pannas rokturus, eksperimentē ar mistiskiem ēdieniem un taisa bioloģiskos ieročus, ar ko indē pusi koju.
6. Mūžīgais remonts. Kojās VIENMĒR kāds remontē savu istabiņu. Parasti vakaros, parasti ne pārāk skaidrā, toties ar apziņu, ka urbis ap vieniem naktī ir tikai sirsnīgs žests un eiroremonta cienīgs darbiņš.
5. Sportiskas aktivitātes te ir cieņā. Kerlings ar slotām, jauno papīra lidmašīnu modeļu izmēģinājumi, hokejs un volejbols - gaiteņu šaurība un cilvēku kustības intensitāte nav šķērslis pat datorkrēslu dragreisam, kas notiks tieši tad, kad tu ar tikko nomazgātajiem traukiem atgriezīsies no virtuves.
4. Puiši ir muzikāli. It sevišķi vakaros. It sevišķi gaiteņos.
3. Ja kaimiņš tusē, tad tusē arī tu. Tas gan nenozīmē, ka esi ielūgts uz pasākumu, sienas vienkārši ir tik plānas, ka gribot negribot arī tu no rīta pamosties sāpošu galvu un aizpampušām acīm (dēļ nomocītās pusmiega nakts, ne dzēruma un jestrībām), kamēr tavs kaimiņš kā žiperīga siļķe okeānā, ar kefīru rokā, tirinās pa lekciju telpu.
2. Dušas telpas. Paldies visiem svētajiem, un ne tik svētajiem, bet mums ir atsevišķas dušas, slēdzamas. Bet, ja kāds mazgā traukus virtuvē, tad tas ūdens pazūd le naffig tā, ka nemetas. Jo tieši tai momentā, kad tieši TU izdomā doties mazgāties, visas kojas kolektīvi nolemj nomazgāt savus nedēļu krātos traukus.
1. Iemīlēšanās. Tā kojās notiek uz urrā! Tas nekas, ja jauneklis savu līgavu ik trešdienu noskata jaunu, vai izmīlē pusi koju meiteņu - tam nav nozīmes, galvenais ir tas, ka dažiem patiesi izdodas atrast savas otras puses, un tā - līdz pat zagsai.

ceturtdiena, oktobris 06, 2011

Sludeklis

Apskatīju iespējas izvietot sludinājumus internetā, lai iepazītos. Visvairāk jau sirdī iekrita iespēja iespēja piereģistrēties šeit http://www.bestbalticbrides.com/?lang=lv&gclid=CM7cgt6k1KsCFUe-zAodZnZvNA , bet sakautrējos, tamdēļ savu īsto un vienīgo meklēšu pavisam vienkārši, cerībā, ka tas mani uzmeklēs te.

Ja godīgi, es sen neesmu iemīlējusies, un nu, ir pienācis laiks.

Esmu 21 gadu veca Latvijas pilsone, bez mazohistiskām nosliecēm meklē piemērotu jaunekli romantiskām attiecībām, pasjansa izlikšanai ceturdienas vakaros un kopīgai vareiņiku pagatavošanai.
Jau gadu  dzīvoju celibātā, viena (ja neskaita divas istabas biedrenes).
Neesmu bijusi krimināli sodīta, pat ne šķērsojusi ietvi pie sarkanās gaismas (ko policija nav protokolējusi, to dieviņš nav redzējis).
  • dabiskā matu krāsa - tumši brūna
  • acu krāsa - tumši zila
  • augums - 1,65m (vidējais aritmētiskais Holivudas zvaigznes garums)
  • svars - 55kg (veselīga ēstgriba un kompleksu trūkums)
  • valodu prasmes - protu aizvērties
  • nodarbošanās - pašdarbniece jebkurā dzīves jomā, šobrīd studente
  • vecums - deviņdesmitā gada ražojums


 Esmu ļoti vienkārša rakstura, mierīga dzīves veida piekritēja:


Protu uzvesties adekvāti un atbilstoši situācijai jebkurā sabiedrībā:

Papildinformācija:
Nav iemaņu Photo Shop lietošanā.
Patīk gatavot sviestmaizes, protu attaisīt alu izmantojot vienu roku un bikšu priekšas pogu.

Komplektā:
- neplīstošas plastmasas trauki strīda gadījumiem
- seši, viegli maināmi krūsturi
- "Hameleoni - Nakts" orģinālkasete



MISIJA PAVEIKTA!
Liels, liels paldies visiem, kas atsaucās un neuztvēra šo sludinājumu kā pērnā gada Ziemassvētku joku.
Paguvu satikties ar tiešām lieliskiem cilvēkiem, un ceru, ka mūsu kontakts nebeigsies (t.i. nepazudīsiet no mana redzes loka) arī pēc savdabīgā pasākuma noslēgšanās.
Bučas visiem "dalībniekiem" un, protams, apsveicu uzvarētāju @armn! [tagad turēsim īkšķus, lai viss nesaiet grīstē otrajā tikšanās reizē (jo, atzīsim, viņš ir talantīgs) un viņam jau nav pāris sievas Azerbaidžānā un bērnu pulciņš te pat Līvānos.]
p.s. kāds dabūs pa pirkstiem.

trešdiena, oktobris 05, 2011

Vienvirziena biļete uz Vaikikī pludmali


Jau trešo nedēļu dzīvoju bez savas personīgās kompjūtertehnikas. Dīvainā kārtā šīs kastītes trūkumu izjūtu minimāli, nu tieši tik pat maz, cik narkomāns izjūt pret pētersīļiem uzpūtenī. Bet ne par to ir runa, šoreiz runāšu par dažām nopietnām lietām, kas paguvušas man sasāpēties, un es esmu pieklājīgi pacietusies, lai tiktu savu sāpi atkal izkliegt interneta ārēs.
Sāksim ar to, ka pavisam nesen nācās izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus, kas ir vienkārši unikāls kultūršoks ik reiz, kad tas tiek izmantots. Pēdējajā reizē es biju gatava piecelties kājās un uzšaut pa ausi visiem čīkstuļiem un pīkstuļiem. Šoreiz nav runa par bioloģisko ieroču Chanel No.5 izmantošanu, kas ir daudz reižu drausmīgāks kā Dzintara radītās ceriņkrūma smaržas, vai sālītā speķa nelegālo pārvadāšanu atvērtā veidā.
Situācija sekojoša, autobuss kā vienmēr pārbāzts, dodamies triju stundu ceļojumā uz laukiem, Ar māsu iekāpām kā pēdējās no tiem, kam bija ķešā biļetes. Nolaimējās tikt pēdējā vietā, kur bija divas vietas kopā, nopriecājos, ka nevajadzēja kādam palūgt vai tas nevēlas pārsēsties pie kāda tāda paša vientuļā ērgļa, kāds latvietis savā dziļākajā mentalitātē ir.
Nu lūk, iekāpj pārītis, acīm redzot, sapratuši, ka netiks sēdēt kopā, jaunā vārna, es atvainojos, dāma, nolēma, ka vajag paaugstinātā tonītī palūgt pamest viesmīlīgās sēdvietas, kuras viņu biļetēs bija obligāti norādītās kā VIŅU sēdvietas [man bija labs garastāvoklis un es sēdēju aiz 4 soliem, tamdēļ manus komentārus par to, ka neviens nesēž pēc norādītajām vietām jau kopš konduktoru „noņemšanas no uzskaites” un likvidācijas, nevarēja nedzirdēt].  Jaunā dāma turpināja uzstājīgi lūgt, lai viņi var atrasties SAVĀS sēdvietās. Kundzīte pārvietoja savas aprises uz citiem medību beņķiem.
Bet tas bija sākums. Pēkšņi no krēslu jūkļiem un iekāpšanas bardaka viss kļuva rāms un mierīgs, autobuss uzsāka savu kustību. Kur bijis kur ne, kāds jauneklis stāvēja kājās, un aizlāčoja pie vadītāja. Autobuss strauji nobremzēja, vadītājs sabāra visus klātesošos par pagātnes sievu krāpšanas grēkiem, vakardienas nosmādēto soļanku, kāda puspuvušo siļķi un citiem labumiem, un galveno kārt, par to, ka jaunais cilvēks, tā uz gadiem divdesmit sešiem, nebija radis savu vietu uz saules un ļaunie pilsoņi-pasažieri nebija līdzējuši nu nekā. Vadītājs pieprasīja, lai visi sasēžas kā nākas, ja ne, visus izsēdinās un pārsauks pēc numuriem un rindas secībā visi sēdēšot. Piecēlās pavecāka dāma un atdeva savu vietu šim lūpu uzmetušajam jauneklim. Autobuss atsāka kustību. Šoreiz pat bija tīri vietā tas, ka nopukstējos, ka tagad visi sāksim par kaut ko sūdzēties, par to, ka ir kāju sēnīte, hroniskas iesnas, neapmierina saeimas vēlēšanu rezultāti un beņķiem ir neglīts apšuvums.
 
Jūs, protams, gribēsiet man mest sejā, ka es taču pati cīnītos par vietu ar zobiem un nagiem – nemēģiniet. Šo svētdien 2,5 stundas es sēdēju uz autobusa grīdas, kur cilvēki pārvietojas, o, jā, man sāpēja sēdeklis un muguras kauls arī, bet tas tomēr bija piedzīvojums kuru es neiemainītu pret strīdu un kādu sabojātu garastāvokli. Starp citu, tā es iepazinos ar vēl pāris cilvēkiem, kas arī atradās uz „grīdas”. Un vispār, man sirdsapziņa neļauj uz viņas (t.i. uz sirdsapziņas) sēdēt, kad veci cilvēki (un nevis psihas pensionāres, kas maršē kā reaktīvie tanki-iznīcinātāji) stāv kājās. Nu vismaz to man ieaudzināja – ēst ar dakšu, nokārtoties ķemertiņā un palaist sēdēt omīšus un opītes.

Vispār, man jūs pietrūkstat, interneti. Ir savādi, kad iespēja socializēties ir limitēta tikai līdz nepieciešamības apmierināšanai (nu kā dažiem tas ir ar seksu un iknakts jaunajiem partneriem).
Bet es cer to mainīt, lai atkal varu pilnvērtīgi kratīt savu dvēselītes tamburīnu pasaules tīmekļos.

Bučas.
Mīlu.
Kate.