Cilvēkiem bez humora izjūtas lūgums nelasīt.
Notikumi risinās kādas Latvijas mazpilsētas vidusskolas, absolventu klases iestudētās Šekspīra lugas „Otello” pirmizrādē
17:38 Aizskatuvē jau stundu noris neveiksmīgi mēģinājumi nokrāsot balto latvju bāleliņu par Venēcijas mori. Grimmētāja nospļaujas un kopā ar tērpu mākslinieci ietin jauno cilvēku melnā palagā, ar vārdiem, ka melns paliek melns, un galvenais jau ir atainot domu.
17:45 Galvenās sieviešlomas atveidotāja Dezdemona noģībst divas reizes, trešājā nokrītot ar galvu pret antresolu, bez acīmredzamām traumām meitene tiek hospitalizēta. Režisors veic ārkārtas sapulci, secinot, ka pirmajā ainā nepieciešams uz skatuves būt visām atlikušajām trim lēdijām un nomaiņa nav iespējama. Pēc diviem lieliem malkiem no aizdomīga paskata stikla pudeles, režisors pieņem lēmumu, ka desmitās klases brīvprātīgajam apgaismotājam ir pietiekoši izteiksmīgi sejas vaibsti. Neraugoties uz ņindzas cienīgu pretošanos un basketbolista augumu, tas tiek ietērpts Dezdemonas kleitā, un iegūst parūku.
17:53 Pieci puiši, tai skaitā jaunā „Dezdemona” nolemj drosmei un brīvākai improvizācijai uzvilkt kādu jautru dūmu, Otello izvelk zem palagiem kārtīgi ievīstīto un noslēpto pīpi, jaunieši izkārušies pa kultūras nama logu iestiprinās. „Dezdemona” sapinas kleitā, rodas spoža ideja padarīt kalsno jaunekli kaut nedaudz ņemamāku, un improvizēti tiek pieliktas silikona krūtis paralona izskatā. Visi nospriež, ka ja viņu nesauktu Vitauts, tad šams būtu tīri cērtams un zāģējams.
18:02 Režisors savāc visus aktierus uz pēdējo novēlējuma vārdu, aizskatuve mistiskā kārtā sāk pildīties ar spirta aromātu, visi saskatās, bet neviens neatzīstās.
18:05 Iesprūst aizkaru atvilkšanas mehānisms. Režisors nolemj darīt to manuāli, bet vēlams - nemanāmi. Paņēmis pakaramā āķi, tas aizkabinās aiz aizkaru malas, otrā pusē to pašu liekot darīt kādam aktierim. Zālē dzirdami smiekli un izsaucieni par Karību jūras pirātiem.
18:13 Uz skatuves iznāk lēdijas un gatavo pusdienas Otello un tā sievai. „Dezdemona” pusgāzelēdamies un mazliet žagodamies nonāk uz skatuves, kleita pland starp ceļgaliem. Vitauts neiztur, nolamājas par kāda māti un norauj kārtīgu strēmeli no kleitas, kas traucē kustībām. Dzirdams spiedziens no tērpu mākslinieces puses, kas tiek klusināts ar Režisora plaukstas palīdzību.
18:15 Caur kartona durvīm ienāk Jago, ieraudzīdams „Dezdemonas” kaili spalvainās ciskas apstājas, nosvilpjas un labu brīdi lielām acīm pēta „jauno dāmu”. Seko scenārijā paredzētais dialogs, kur Režisors baznīcas kora zēna balsī, pilnīgā falsetā mēģina suflēt, šajā gadījumā –runāt pilnībā Dezdemonas tekstu. Zālē sākas murdoņa un ķiķināšana.
18:26 Jago un „Dezdemonas” intimitātes aina. Jago ierodas istabā un klusītiņām ielavās it kā aizmigušās „Dezdemonas” gultā, noliekot degošo sveci uz galda. Noskan sulīga pļauka, un uz klusināto gaismu skatuves atskan troksnis, Jago miesām atsitoties pret grīdu. Režisors atkorķē nākamo pudeli. „Dezdemona” sirsnīgi atvainojas, paziņojot, ka domāja, ka tas ir viņas vīrs. Tālākais uz skatuves rit pēc scenārija.
18:39 Intimitātes ainu izjaukt traucās Moba Bārlija* prātā esošais Otello, tas pēc scenārija ienāk caur zāles durvīm un iet gar skatītājiem. Atveras durvis, Otello mazliet pieliecis galvu, lai skatītājus neiztraucētu, lien gar solu rindām. Izskan sieviešu kopkora kliedzieni par tēmu: terorists! Zālē operatīvi sākas panika, kāds vīrs lēcienā nogāž gar zemi Otello un sauc, lai iededz gaismu zālē. Režisors nebalsī nobļaujas, lai liek mierā aktieri, zālē atgriežas miers un visi rāmi apsēžas savās vietās.
18:42 Jago un „Dezdemona” neveiksmīgi mēģina nomutēties, zālē ieskanas smieklu šalts, Režisors vienaldzīgi malko grādīgo dziru, dungodams Mielava vecos hītus.
18:43 Uz skatuves nokļūst Otello, Jago metas bēgt bez biksēm kājās. Publika un aizkulisēs sēdošie apmulsuši mēģina atminēties mirkli, kad notika šī izģērbšanās, un kur, pie joda, tā bija paredzēta scenārijā.
18:45 Otello pagrābj nazi un nodur neuzticīgo „Dezdemonu”, no improvizētā krūštura izkrīt viens no paralona krūšu implantiem, kuru Otello veiksmīgi un nemanāmi pasper aiz dekorācijām. Zālē valda absolūts un elpu aizgrābjošs klusums, gaidot iznākumu.
18:47 Otello ar sirsnīgu piepūli noliek „Dezdemonu” guļus gultā, un sāk raudāt, šņukstot un slaukot asaras palagā, kurā ietērpts, tā atklājot savu patieso izcelsmi un rases piederību.
Pār zāli iešalcas retorisks jautājums, ievainota zvēra balss tembrā: „Ko gan man tagad iesākt!? Mana mūža mīla ir mirusi!” Priekškars lēnām aizvelkas, zālē ieskanās lēni aplausi, cilvēki sāk celties kājās, tikai kāda balss vēl iesaucas: „Paņem viņu, pirms viņa atdziest!”
